Par aizliegto augli un pieredzi trenera darbā.

Savulaik no malas vērojot trenerus, viņu darbu un klientus, radās iespaids, ka treneri savā ziņā ir izredzētie, jo vienmēr apkārt ir skaistas meitenes, jaunas iepazīšanās un sajūtas, ir iespēja savu darbu uzturēt interesantu un radošu, tāpēc viņiem nekad nav garlaicīgi. Pirmais iespaids un vēlākā atziņa nav mainījusies.

Gadiem ritot, ir mainījies priekšstats par skaistu un pievilcīgu ķermeni. Tas ir kļuvis vairāk trenēts un sportisks.

Arī prasības pret sevi ir ievērojami augušas. Pareizs uzturs un regulāras fiziskās nodarbes ir kļuvušas par normu un ikdienas sastāvdaļu kā duša un zobu tīrīšana.

Tā, lūk, peldoties šo skaisto, sportisko ķermeņu un apaļo dupšu jūrā, kurus pats turklāt arī esi veidojis, neviļus rodas iespaids, ka mēs, treneri, esam savu instinktu vergi un ikvienu sievieti esam gatavi pārvērst par savas iekāres objektu.

Neesmu ‘baltais gulbis’, visādi ir bijis un joprojām varu droši apgalvot, ka mīlu visus savus klientus, bet - ar prātu. Mana pieredze un dzīves vērtību uztvere ir kļuvusi stabila, un patiesi laimīgs esmu tikai ar vienu cilvēku, ar savu mīļoto, kuru baudu ikdienas, skatoties acīs un mīlot ar visu savu sirdi, ar to daļu sevis, kuru varu izprast un arī to, kura manai gribai un apziņai nepakļaujas.

Vēlu katram gūt pieredzi, kura ved uz stabilām, patiesām vērtībām, kur izkristalizējas svarīgākais gan dzīvē kopumā, gan ikdienas steidzīgajā ritmā.

Miesa un gars iet roku rokā, mīlot un rūpējoties viens par otru.

Mīliet sevi, esiet mīlēti un mīloši.